Ārā šobrīd ir pavasaris un Rīgā ir daudz foršu rotaļu laukumu, kur bērni kopā ar vecākiem bez maksas var lieliski pavadīt laiku. Visspilgtāk man un meitiņai atmiņā palikuši šie divi:
Rīgas centra sporta kvartāls ir pats lielākais un daudzveidīgāk aprīkotais spēļlaukums Rīgā. Kad savu meitiņu tur pirmo reizi aizvedu piecu gadu vecumā, ar sešām stundām bija par maz, lai gan pirms tam viņa bija bijusi daudzos citos spēļlaukumos. Palikām līdz pat tumsai, līdz laukuma slēgšanai. Dažādu kāpelējamo, šļūcamo, lienamo, lecamo un cita veida atrakciju tur ir pārpārēm. Vienīgi jārēķinās, ka tās izvietotas plašā teritorijā, bet bērni no vienas atrakcijas uz otru pārvietojas ātri un haotiski, it sevišķi, kad uz vietas sadraudzējas ar citiem bērniem, tad par vecākiem reizēm piemirstas. Mazliet jānopūlas, lai mazo visu laiku paturētu acīs, kā arī visu laiku sanāk pārvietoties no vienas atrakcijas uz otru. Nevar sēdēt mierīgi uz soliņa, kā mājas pagalma rotaļu laukumiņā, kamēr mazā spēlējas smiltiņās vai šūpojas.
Bērni šeit būs jāpieskata cītīgāk un par drošību aizmirst nebūtu ieteicams. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-centra-sporta-kvartala-daudz-bernu-gust-traumas.a409844/
Vēl jāpatur prātā, ka spēļlaukums atrodas atklātā vietā. Karstās vasaras dienās, kad UV starojuma ir īpaši augsts, uz laukumu labāk doties pievakarē.
Karstajā laikā patvērumu no saules var mēģināt atrast netālā Ziedoņdārza koku pavēnī. Arī Ziedoņdārzā bērniem ir pieejams neliels spēļlaukums.
Lielais rotaļu laukums Mežaparkā ir mans personīgais favorīts. Pats gājiens uz spēļlaukumu pa asfaltētu gājēju ceļu cauri skaistam priežu mežam jau ir kā atpūta. Rotaļu laukums atrodas mežā, nelielas pastaigas attālumā no zoodārza ieejas, svaigā gaisā un klusumā, nost no pilsētas trokšņiem. Laukumā ir smiltiņas, pa kurām siltā laikā patīkami pastaigāt ar basām kājām. Meitu šeit pirmo reizi atvedu 4 gadu vecumā pēc zoodārza apmeklējuma un laukumiņā nodzīvojām pusi dienas. Pirms tam viņa nekad nebija braukusi no tik augsta slidkalniņa. Laukums iepatikās tik ļoti, ka nākamā gada laikā speciāli braucām vairākas reizes, lai gan dzīvojam patālu. Arī man bija iespēja atpūtināt kājas un mierīgi pasēdēt, jo, salīdzinot ar Centrālo spēļlaukumu, šeit viss izvietots daudz kompaktāk un pārredzamāk. Nost no gājēju ceļa negājām un uzturējāmies tikai spēļlaukuma teritorijā, bet pieņemu, ka, nokāpjot no asfalta un staigājot pa mežu, pastāv iespēja tikt pie ērces.